trešdiena, 2015. gada 4. novembris

Aplokšņu algas Latvijā

Nav noslēpums, ka aplokšņu algas jeb samaksa “uz rokas” ir pazīstama tendence Latvijas darba tirgū. Tā kā Latvijas iedzīvotāju vidū skepse par to, vai nodokļi tiks izmantoti lietderīgi (piemēram, dzirdētas frāzes, ka “mūsu pensijām jau nepietiks”, “ceļi mums tāpat ir slikti”, “bezmaksas medicīna patiesībā nemaz nav bezmaksas”), tad nav liela uzticība valdošajiem spēkiem un līdz ar to ir vilinājums nodokļus nemaksāt, ja vien ir tāda iespēja. Piedevām mediju skandāli par nelietderīgi izmantoto naudu valsts mēroga lietās, piemēram, VID ēkas finansēšanai vai Nacionālās bibliotēkas būvei, arī nepalielina tautas uzticību. Turklāt, izmantojot algu aplokšņu sistēmu, gan darba devējs, gan darba ņēmējs ietaupa uz nodokļiem, tādējādi izmaksājot lielākas algas un motivējot darbiniekus.

Vai aplokšņu algas ir krimināli sodāma darbība?


Kaut gan valsts varētu šī sliktā ieraduma samazināšanai palīdzēt, padarot mazākus darbaspēka nodokļus, kas arī vājinātu darba devēju tendenci slēpt darbinieku atalgojumu no valsts, valdība kopš 2014. apsver iespēju ieviest kriminālatbildību par algas saņemšanu aploksnē. Tiesa, nekādas aktivitātes gan nav manītas. Vieni uzskata, ka aplokšņu algu saņēmēji jau tāpat ir pietiekami sodīti ar to, ka viņi nevar pretendēt uz valsts sociālajām garantijām pilnā apmērā.

Cik daudz uzņēmumu piekopj šo politiku?


SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījums liecina, ka tikai 10% uzņēmumu Latvijā saviem darbiniekiem itin visu nopelnīto samaksā oficiāli. Tas nenozīmē, ka atlikušie 90% nemaksā nodokļus vispār – vienkārši šis vairums neuzrāda kādu daļu, lielāku vai mazāku, no darbinieku algas, lai ietaupītu uz to, ka netiek maksāti nodokļi. Apmēram 67% uzņēmumu noslēpj 10% līdz 50% no darbinieku nopelnītā.Tiek lēsts, ka Latvijā aplokšņu algās tiek samaksāta apmēram ¼ daļa no kopēji nopelnītā.

Protams, tas nenāk par labu valsts ekonomikai, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) to cenšas apkarot. Tomēr tā vietā, lai veiktu tādas darbības, kas padarīt aplokšņu algas uzņēmumiem neizdevīgas vai nerealizējamas, valdība apsver iespēju sodīt tieši šo algu saņēmējus.

Šis lēmums nav pieņemts daļēji tādēļ, ka valda asas diskusijas par un pret šo tēmu. Tā kā šo lēmumu par algu aplokšņu izmaksu pieņem darba devējs, tad darbiniekam bieži vien nav ne zināšanu, ne iespēju pārliecināties, vai darba sniedzējs ir vai nav samaksājis par viņu nodokļus. To parasti uzzina tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas. Tāpēc nevis jāsoda, bet jārada stimuls maksāt nodokļus, jārada labvēlīgi priekšnosacījumi tiem, kas to dara.

Kas samazinātu ēnu ekonomiku?


Tātad nevis sodi par to, ka darba ņēmējs saņem aplokšņu algu, bet gan stabilāka nodokļu politika palīdzētu risināt šo problēmu. Ja tiktu noteiktas taisnīgākas nodokļu likmes, situācija būtu citādāka. Tā kā VID ir guvis informāciju par avotiem, kur tiek gūta nauda, lai maksātu algas aploksnēs, tad tas ir zināms – šie avoti ir PVN atmaksu izkrāpšana par fiktīviem darījumiem.

Interesants ir LTV eksperimentālais pētījums, kur TV žurnālists apzvanījis vairāk nekā 40 dažādus uzņēmumus, kuri sludinājumos piedāvājuši darbu celtniecībā, un vaicājis, vai daļu algas varēs saņemt aploksnē. Izrādās, ka daudzi no šiem uzņēmējsarunā pat telefona sarunā ir teikuši, ka “kā gan citādi”. Tiesa, plaši pazīstami lielie uzņēmumi šādu iespēju noraidīja. Arī starp vidējiem uzņēmumiem bija tādas sabiedrības, kuras atteicās algu izmaksāt aploksnes. Taču vairums solīja “rast risinājumu”, tādējādi dodot zaļo gaismu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru