otrdiena, 2016. gada 23. februāris

Inflācija

Inflācija ir process, kuras laikā ekonomiskā situācija valstī attīstās. Loģiski, ka palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, proporcionāli samazinās preču un pakalpojumu izmaksas. Nacionālās valūtas kurss palielinās un vispārējais cenu līmenis valstī kāpj. Taču inflācijas gadījumā, preces un pakalpojumi sadārdzinās un tā rezultātā samazinās iedzīvotāju pirktspēja.

Hiperinflācija

Termins hiperinflācija nozīmē to, ka strauji paaugstinās inflācija, kas pārsniedz 50% mēnesī. Taču tāds termins kā stagnācija, nozīmē to, ka valsts ekonomikā vienlīdzīgi pastāv augsts inflācijas temps un liels bezdarbs. Izmaksas tiek sadalītas divās grupās, enerģija un sadzīves izdevumi.

Enerģija

Enerģija pieder pie svarīgo cenu pārmaiņu grupas un sadzīves izdevumi pie mazsvarīgajiem izdevumiem. Inflācijas gadījumā, palielinoties miltu vai makaronu cenai par 5% mēs to īpaši nejutīsim, jo makaronu paciņas cena īpaši nemainīsies. Taču, ja elektrībai, degvielai un gāzei cena palielināsies par 5%, tad iedzīvotāji to jutīs savos maciņos, tāpēc enerģija tiek ieskaitīta pie svarīgo izdevumu kategorijas.

Inflācijas veidi

Inflācijai ir vairāki veidi, no kuriem šodien es pastāstīšu par pieprasījuma inflāciju un piedāvājuma, jeb izmaksu inflāciju. Tātad piedāvājuma inflācija ir tad, kad patērētājiem ir daudz naudas un patērētājs var atļauties pirkt ko vien vēlās, taču ir ļoti neliels preču klāsts.

Pieprasījuma inflāciju ir iespējams samazināt, palielinot preču daudzumu vai samazinot naudas daudzumu. Vai mēģina īstenot abus šos pasākumus.

Savukārt piedāvājuma inflācija ir tad, kad ievērojami palielinās ražošanas izmaksas un preču cenas kļūst dārgākas. Tātad par to pašu naudu rīt tu varēsi iegādāties mazāk preču.