pirmdiena, 2016. gada 13. jūnijs

Biogāze

Ņemot vērā, jaunos platību maksājumu noteikumus, kas paredz vismaz trīs lauku augu seku, vajadzētu izvērtēt, kas tad būs šie augi? Vai tie būs rudzi, kvieši un auzas, vai varbūt rudzi, kvieši un kukurūza, ko tālāk izmantot kā resursu biogāzes iegūšanai.

Atzīmēšu, ka no kukurūzas zaļās masas vienas tonnas var iegūt 8 līdz 10 reizes vairāk biogāzes nekā no vienas tonnas cūku mēsliem. Ja biogāzes ražošanā tiek izmantoti tikai mēsli, tad maza un pat vidēja lieluma iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija peļņu nenes un nav ekonomiski pamatota, ja tai nav būtiska atbalsta.

Faktiski Latvijai ir divi ceļi – vai nu tiek rasta motivācija uzstādīt biogāzes stacijas un ražošanā izmantot visus pieejamos resursus, tādējādi samazinot lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi, vai arī pēc atsevišķu ES ekspertu ieteikuma jāklapē tā bode ciet un jāatsakās no lauksaimnieciskās ražošanas. Taču arī tad, ja mēs būtiski samazinām lauksaimniecisko ražošanu, netiek izpildītas visas ES direktīvas, jo biogāze, kas, ir cieši saistīta ar lauksaimniecību.

Jāpiekrīt tam, ka biogāzes ražošana ir ekoloģiska un videi draudzīga, tāpēc visās ES valstīs ir ieviests standarts, par to, ka katrā valstī ir jāsaražo noteikts daudzums biogāzes, lai izplatītu alternatīvo enerģiju un dzīvotu vairāk videi draudzīgi.

Biogāzei ir savas tehnoloģiju priekšrocības. Biogāzes iegūšana anaerobās fermentācijas ceļā un tās izmantošana rada, lielus, vides ekonomiskos un sociālekonomiskos ieguvumus sabiedrībai kopumā un arī iesaistītajiem zemniekiem. Biogāzes ražošanas ieguvumu izmantošana paaugstina vietējās ekonomikas iespējas, nodrošina darbu lauku apvidos un paaugstina reģionālo maksātspēju. Tā uzlabo dzīves apstākļus un sniedz ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tieši tāpēc Latvijas un pasaules attīstība ir biogāzes rokās, nevis naftas, ogļu vai citu neatjaunojamo resursu pamatā.